iists IT

- Vakar Gints no kojām aizveda savas mantas. :/

- Vakar ar mazo velosipēdu aizbraucu līdz Zilajam kalnam (~11 km). Izrādās tur var iepirkties ar karti, tur ir 2 veikali un es redzēju plastmasa logu. Redzēju cilvēkus. Biju pašā pašā augšā, apēdu žāvētu vistas stilbiņu tādā foršā apaļā mājiņā. Skatu (sarg) tornī gan nevarēja uzkāpt.. aizslēgts (žēl). :S

- Vakar piezvanīja Makleods ar domu braukt ciemos. Tā kā zilajā kalnā biju ilgi, tad viņi (ar Gintu) atbrauca uz kalnu, iemeta mašīnā velosipēdus un aizveda uz Valmieru. :)

- Vakar iepirkām maksimā visu ko. Izsekojām mašīnu kurai pie maksimas nokrita no aizmugures plastmasa gabals. Pēcāk aizvedām viņiem to un nometām pagalmā. 8)

- Vakar cepam desiņas un siera stienīšus (pik-nik) uz grila pie skeitparka. :P

- Vakar pirmo reizi mūžā redzēju makleodu aizsargos un cimdos ... lēkājam skeitparka tramplīnos. \m/

- Vakar sev neko nesalauzu X)

- Vakar nolauzu ritenim pedāli...
..bļe.

Uzrakstīšu par to kur īsti biju iekritis. Stulbi bet fakts, vakar biju pēc darba nespējas lapas..

Kura šodien sanāk... piektā diena? Pirms tām piecām pāris dienas pastrādāju siena pļavā. Manuprāt normāls veids kā atsvērt veloizbraucienus pa trasi .. vienkārši ne pārāk sarežģīts fizisks darbs. To visu izdarījām un kas to domājs - nākošajā dienā ...

.. Pirmajā dienā sapratu ka kautas pa daudz sāp. Tajā mirklī domāju par to kas īsti nesāp, jo sāpēja ar sienu sabakstītās kājas un rokas, sāpēja mugura ( es tak no pilsētas tagad :) ) un sāpēja galva. Vēders man arī visu laiku vēlējās ieņemt piepūstu pōzu. To visu kā ierasts ignorēju un nepievērsu uzmanību. Tātad pirmajā dienā es noteikti uzvarēju.

Otrās dienas rīts iesākās ar sauli un sitienu pa galvu. Viss elementāri, ceļoties ar ierastu spēku, es ietriecu galvu tieši plauktā kas atradās pie sienas. Precīzāk - tieši stūrī, izveidojot trijstūrveida piramīdas caurumu. dziļums? - nezinu, kādi 3mm? Izmazgāju matus no asinīm, paturēju salveti un viss piemirsās. Vēlāk es sevi turpināju ārstēt ar saldējumiem. Izvazājos pa āru un uz to laiku jau daļa no tā visa komplekta jau bija pazudusi. Vēl tik vēders ik pa laikam par sevi atgādināja. Vakarā sākās ne pārāk patīkamas galvassāpes ko es arī ignorēju taču beidzot piekritu iedzert zāles. Varētu teikt ka arī otrajā dienā es uzvarēju.

Trešajā dienā bijām uz pilsētu, Ilga uz baznīcu. Pēc tam mājās nākot salijām jo nebija lietussarga, aizgājām mājās tam pakaļ un uzreiz uz kapu-svētkiem. Pēc tā visa, nākot mājās jutos tā stulbi.. laikam pienāca mirklis, kad vairs nespēju pretoties visām tām galvas sāpēm un uzkāpjot "Mego" otrajā stāvā domāju ka "pazudīs bilde".. Te nu piebildīšu ka es mēdzu krist, sasisties un nezko ar sevi izdarīt ļoti dažādos veidos taču parasti to visu ignorēju un kā es saku - es sāpes ignorēju un tām apnīk sāpēt. .. Šoreiz nekas no tā nepalīdzēja un par spīti manām vēlmēm doties uz Valmieru, man ieteica palikt.. domāju - nekās, ta vismaz no rīta aizbraukšu ja viss būs kārtībā.. Diemžēl tonakt es neaizmigu līdz pat četriem neskatoties uz to, ka jau ap astoņiem biju gultā.. Tovakar visu laiku grozījos un darījos lai mazāk sāpētu.. visu ko darīju.. piekritu visāda veida zālēm vairākkārt dzēru, Ilga pat gāja uz aptieku un nesa zāles taču nevienas no tām neko nemazināja. Četros atbrauca no ceļojuma Ilgas māsa ar vīru. Man piedāvāja karsto dzērienu kaklam jo iespējams ka iekaisis vai kastur. Pusi izdzēru un gandrīz nepaspēju aizskriet līdz vannas istabai. Nedaudz tika uz grīdas taču pārējo hotdogu (0,75Ls) skumji noskatoties atstāju izlietnē. Ap to laiku temperatūra bija nokritusies no 38.6 uz 38. Pēc tam palika vieglāk un es spēju nogulēt kādas 3 stundas. Pēc tam viss atsākās. Diemžēl šajā dienā es pavisam noteikti zaudēju galvassāpēm.

Ceturtā diena. Kā jau iepriekšējās rindkopas beigās teikts, rīts sākās agri un ierasti - ar nenormālām galvassāpēm. Nekas neliecināja ka paliks labāk. Es riju zāles kā maizi un cerēju ka vismaz kautkas no tā visa palīdzēs. Vēlāk pat izdarīju neticamo, piezvanīju Artūram un palūdzu aizvest uz poliklīniku. Gribēju lai mani sapotē, sabaksta un dara sazin-ko, ka tik paliek labāk. Ārstei izstāstīju visu augstākminēto un mani izskatīja un apskatīja. Izslēdza daudzus no iespējamajiem variantiem. Diemžēl neko pārāk sakarīgu nepateica un izrakstīja vēl dažas zāles sortimenta palielināšanai. Tāds nekāds arī aizgāju ar visām galvassāpēm uz mājām. Pa ceļam iepirku apelsīnus jo neko citu nevēlējos ēst. Stulbi ka lai arī apēdu nedaudz no tiem, taču pat tos nedaudz izvēmu tajās trīs reizēs ar stundas intervālu. Ieminējos par to ka varētu Valmierā veseļoties taču man vēlaizvien teica palikt. Nav jau tā ka man var totāli kautko aizliegt, taču man bija bezspēks pret to visu padarīšanu un lōģiskais pamatojums palikt. Vakarpusē pateicu Ilgai i-bankas datus lai man atjauno kredītu un tad apzvanīju visus un pabrīdināju, ka nebūšu. Aizmigt izdevās izvemjoties vēl ceturto reizi un uzreiz liekoties gultā. :) Tovakar nekas nepārstāja sāpēt arī no jaunajām zālēm. Naktī ap trijiem pamodos, ar ierastajām galvassāpēm. Gāju uz tualeti ar domu pavemt lai paliktu viegāk, taču neizdevās. Daudz nebija jāgaida līdz pamodās pārējie un sāk piedāvāt zāles. Šoreiz atteicos no visa un prasīju tīri pret sāpēm. Komunisma līdzeklis - analgīns. Pēc kādas stundas sajutos vīlies jo tas diemžēl nepalīdzēja. Tad Ilga ierosināja idzert miega zāles un tās palīdzēja tikai tādā veidā, ka es aktīvi aizmigu uz kādām 15 sekundēm lai atkal no sāpēm pamostos. Kautkad ap pieciem, nezinu kādā veidā aizmigu. Es pamatoti jutos zaudējis arī ceturtajā dienā.

Piektā diena, šodiena. Pamodos, paskatījos griestos un nekas nesāpēja! Super super super.. ;) Neticami lieliska sajūta kad nesāp galva. Beidzot normāli nomazgājos, piekritu dzert kafiju, ēst tomāt-maizes. Šķiet tā laime kas bija aptuveni stundu vai pusotru mani pamudināja atgūt kautkādu prieku par visu un es ar prieku atkal sajutu jaunas galvassāpes kas turpinās vēl tagad. Tagad tās vairs nav tik stipras. Gulēju līdz kādiem trijiem, bet tad izdomāju - kāda šķirba, galva tak tā vai tā sāp, tāka varu celties augšā un vismaz piesēsties pie datora lai kautko pierakstītu.

Pagaidām varu izteikt apbrīnu par izturību Ilgai un viņas ģimenei par manis aptekalēšanu, barošanu, un īpaši Ilgai par negulētajām naktīm (jo es blakus visu laiku grozījos un škrobējos par sāpēm). :*

http://cartoons.peekvid.com/s2487/

Kautnu rīt viss būtu forši..

"rīt" viss bija nedaudz līdzīgi biki sāpēja bet viss nokārtojās. Šodien no rīta biju kojās un viss forši..

Ja reiz esmu piesēdies pie datora pēc realitātes šova ar galvassāpēm...

Es tieši-tieši darīju man neraksturīgo - klausījos BB brokastis pa radio SWH un pēc tam, nākošajā dienā "Radio Lāga". Tur arī biju tiešais liecinieks tam, ka jāsveic "P.O.R.N.O & Co" (manā (un moš arī daudzu citu) asociācijā - Aspirīns (Ronalds Prūsis) ) (un pārējie) ar uzvaru "Radio Laga" sezonas labāko dziesmu izlasē.

Sīkie grauj uzskatus par IT. Stopojot gadās šoferi, kas (manuprāt lōģiski) interesējas ar ko nodarbojos. Vai man grūti - studēju Vidzemes Augstskolā, Informāciju Tehnoloģijas. Tautas valodā izsakoties - datorus. To pasakot tiek izmests kautkas par kaitīgo vidi un galvenokārt par to ka tur esot kautkāda bakstīšanās un nekā vērtīga - tīra brīvā laika pavadīšana spēlējot spēlītes un nīkstot pie tā.

Hmm.. kur tas nācis? - izklausās pēc sīkajiem, kas vecākiem izdīc kompi un spēlē visādus GTA, NFS un pastulbos Lineage kuriem nav nekādas reālas jēgas. Es nesaku ka es nespēlēju taču tas notiek tad kad nebraucu ar riteni vai nedaru ko citu.. Tādi jaunieši vienkārši nevis nes malku vai dzer ar draugiem alu - sēž pie datora un spēlē spēlītes tādā veidā degradējot uzskatu par IT jomu.

Tam .. tiem kas tā uzskata, redzams, ka īsti nav zināšanu par starojumiem kas rodas arī citās iekārtās un nav zināšanu par IT nozares dziļumu un saikni ar ikdienu.

Bet tie jaunieši .. daudzi tādi kas savā miestā skaitās mēmie datoriķi tikai tapēc ka prot piereģistrēties draugiem.lv ierodas augstskolā un tur eksistē.. diemžēl tādi ir un ar katru gadu uzrodas aizvien vairāk tikai tādēļ, ka (vismaz pie mums, ViA) ir brīvas budžeta vietas.

laikam ilgi nekas nemainīsies. ienīstu stulbo repa kultūru līdz tādai stadijai ka gribas vemt.

..un būšu kautkad nākošnedēļ..

..jo vismaz bišku ir jāizbauda brīvdienas. ;) Padzīvošos pie Ilgas kādu nedēļu un uzkrāšu spēkus (jā protams) nākošajam mācību/darba gadam.

Tas nozīmē to ka e-pasaulē ielūkošos retāk un 409. ar kādu laiciņu nebūšu.

Vakar biju Smiltenē, satiku Ilzi no bijušās klases. :) Foršā veidā pavadījām visu vakaru sarunās un pastaigās, pa vidu pamanoties paspēt uz Pauzi apēst kādu garšīgu picu. Notika ierastā klačošanās par bijušajiem klasesbiedriem, sarunas par darbu, plāniem, nākotni, cilvēkiem ap mums un visu ko citu..

.. vēlāk Uldis sakontaktēja mani un teica ka doses uz Valmieru ar mašīnu (jo naktī darbs) un varu pievienoties.

Diena bija ļoti veiksmīga, jutos tik nenormāli pacilāts un pozitīvi lādēts ;) :)

- nolēmu to uzrakstīt jo citādi te mēdz parādīties vairāk negācijas, bet mazāk pozitīvisma :)

Laikā kad dome pa šo nedēļu nav devisi nekādu ziņu (nav izlikta publiskai apskatei sūdzības kopija ko ienesu domē), darbs man ir nesis 19 collas prieka.. ;) .. biki pakustomizēt savu skatu uz e-pasauli un palielināt prieku vairāk uzturēties darbā.. :)

patīkami... :) - ievērtējat arī jūs http://screenshots.haque.net/screenshots/view/32021/screenshot-32021.jpg no manas mazās (bet manuprāt smukās) kolekcijas http://screenshots.haque.net/screenshots/user/jancis/

Starp citu skeitparkā uzlikta mini-rampa.. vakar tur visu laiku kāds vizinājās un blakus stāvēja diezgan daudz jauniešu kas tvēra mirkli lai varētu arī ietestēt.. :) .. tagad toties vecie tramplīni ir brīvi trenniņiem.. vakarā (naktī) kad neviena nav gan nebraucu pa to jo jau vakarā ap vienpacmitiem jutu ka pēc rasas nosēšanās tā rampa kļūs diezgan bīstama...

šodien dabūju jaunu aizmugurējo zobratu. vismaz rīt uz darbu varēšu aizbraukt.. pirmais prieks bija pāris stundas skeitparkā..

btw izskatās ka tiks uzstādīta jauna mini-rampa ... interesanti..

Īstenībā viss vairāk vai mazāk sanāk.. šodien sapratu ka vajadzētu mācīties griezties (jump-180) uz otru pusi citādi izgriezties nesanāk uz to pusi. 180 "uz neierasto" pusi tā īsti nesanāca, drīzāk kādi 140, taču progress jūtams. Ar apgriešanos arī sanāk aizvien labāk.. bet tas bija pirms saplīsa aizmugurējais zobrats.

wa?

Elementāri - vnk kautkas tur saplīsa. Sāka stulbas skaņas taisīt. Paņēmu to, noņēmu ķēdi un ripinājos mājās. Mājās savukārt secināju ka tā vienkārši neaizbraukšu rīt uz darbu [lasīt kā: būs jāiet ar kājām cauri visai pilsētai un sabiedriskais tur īsi nekursē] un jādomā kā [cik] un kad to vispār sataisīt..

Tad varētu tā kā savērpt kopā kautko līdzīgu filmai "Lemony Snicket's A Series of Unfortunate Events". Piemēram sāksim ar to ka bija ieplānots braukt uz pasākumu "Uz Tukumu pēc smukuma". Neizmaksāja algu, tādēļ pēc darba nevis braucām uz kojām taisīties bet uz skeitparku darīt neko. Tieši tad notika ne pārāk patīkamais notikums ar PDA, kas pēc šodien saņemtajiem datiem man izmaksās liekus ~135Ls. Būtu braucis uz pasākumu - tā nebūtu. Tālāk - pagājušās nedēļas nogalē vaiz uzreiz pēc tās bija plāns nomainīt ne pārāk dārgās, biki saliektās asis. Tā vietā tagad jāpērk kautkāds mistisks zobrats ko man nav ne mazākās nojausmas kā to var nomontēt no rata.. no tā paša rata kurš ir līks, ar tievo asi, (izrādās) uzsists vienā vietā jo nepiepumpēju riepas vakar. Plus priekšējā ass vēlaizvien kautko ne to dara un pedāļi vēlaizvien līki.

Normāls komplekts :D

Man tiešām apsēsties pie ekrāna, darīt neko, ārā nelīst un gaidīt kad atbrauks Ilga un atnesīs līdzi kautkāda veida svētību?

[upd @ 0:56 ] Tiko iedomājos ka tam ir saistība ar Brainstorm. Saistība tāda ko var izteikt dziesmā - Brīvdienas nav manas laimīgās dienas. Man itkā skaitās atvaļinājums, taču man tā vai tā jāstrādā lai to visu padarīšanu atpelnītu :D